Apakškategorijas

• 

  Dzīvnieki

  Dzīvniekiem eksistē sava paralēlā pasaule mūsējai - tur valda instinkti, loģika nav obligāta, un šķiet, ka katrai darbībai ir kāds slēpts mērķis, kuru mēs, iespējams, nekad nesapratīsim. Viņi sazinās bez vārdiem, navigē bez kartēm un kaut kādā veidā zina, kad kāds ir paņēmis kādu uzkodu trīs istabu attālumā. Dažas radības būvē sarežģītas mājas, citas valkā krāsas, kas kliedz: "Neēd mani", bet dažas pavada visu savu dzīvi, izliekoties par kaut ko citu. Neatkarīgi no tā, vai viņi ir eleganti vai smieklīgi, dzīvnieki mums atgādina, ka daba ir pilna ar noslēpumiem. Un mēs paši, iespējams, esam visdīvainākā suga.

• 

  Filmas

  Māksla un filmas - kur vēl var redzēt nenovērtējamu mākslas šedevru, kuru pēc brīža Misters Bīns jau ir iznīcinājis? Katrīna Hepberna vai Ingrīda Bergmane droši vien labi pasmietos, iedomājoties, ka viņu portreti kāda dienu karāsies cilvēku vannas istabās vai vēl kādās dīvainās vietās. Savukārt gleznas filmās mēdz novērst uzmanību no paša filmas — klusas, cienīgas un dažkārt interesantākas par galveno sižetu. Un tad vēl ir jautājums: kāpēc filmu varoņi vienmēr dzīvo dzīvokļos, kas ir pilni ar mākslu, ko viņi acīmredzami nevar atļauties? Tas viss ir augstās kultūras, filmu maģijas un absurda sajaukums - tieši tas, kas padara to visu neaizmirstamu.

• 

  Gleznas

  Gleznas ir kā vizuālas tenkas - katrs otas triepiens čukst kādu stāstu, teoriju vai noslēpumu, ko zina tikai mākslinieks. Kāpēc tik daudzi renesanses mazuļi dīvainā kārtā izskatās pēc kašķīgiem vectēviem? Neviens nezina, bet tas ir gan smieklīgi, gan biedējoši. Glezna var likt jums skatīties uz augļu bļodu, it kā tajā būtu dzīves jēga, vai arī prātot, kāpēc mākslinieks izvēlējies tieši to zilo nokrāsu. Tās ir pārdzīvojušas karus, zādzības un apšaubāmu gaumi - pierādot, ka tās ir tikpat spītīgas, cik skaistas. Ikviena no tām ir visums, kurā loģika nav pirmajā vietā, ļaujot iztēlei darboties brīvsolī.

• 

  Sports

  Sports ir cilvēku veids, kā haosu pārvērst par izrādi. Tā ir skatuve, kur degsme, prasmes un mazliet veiksmes savienojas neparedzamā rezultātā. Sports parasto cilvēku var pārvērst leģendā, un tas var likt sastingt veselai pilsētai. No tenisa serves precizitātes līdz pēdējo sekunžu vārtu guvumam, sports iemieso neparedzamības saviļņojumu. Un sportā ir arī visādas dīvainībiņas - māņticības, trakas sāncensības un talismani, kas rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Savā būtībā sports ir kaut kas vairāk - universāla valoda, kopīgs pulss, kas mūs visus savieno triumfa, zaudējuma, un milzīga adrenalīna brīžos.

• 

  Svētki

  Svētku rotājumi ir dīvaina lieta - vienu brīdi jūs karināt vainagu, bet nākamajā jūsu māja jau izskatās tā, it kā Ziemassvētku vecītis būtu eksplodējis. Sienu māksla ienes klasisku noskaņu haosā - ar sniegotiem kokiem vai mirdzošām zvaigznēm, kas saka: "Ir svētki, un ir arī gaume". Savukārt džemperi  priecājas par dažādo - par dīvainiem svētku dizainiem un ultramoderniem Ziemassvētku vecīšiem, kas izskatās tā, it kā viņi būtu radīti superlaboratorijā. Vai esat kādreiz ievērojuši - jo neparastāks dekors, jo labāk tas iederas svētku noskaņā? Varbūt tas ir noslēpums — priecāties par dažādo un ļaut katram ornamentam vai mākslai pastāstīt savu stāstu (pat ja tas ir dīvains).

• 

  Zinātne

  Zinātne ir māksla jautāt "kāpēc" un atteikties apstāties, pirms dabūta atbilde. Tā ir nerimstoša tiekšanās pēc patiesības, kur atbildes bieži noved pie vēl dīvainākiem jautājumiem. Dabas likumiem neinteresē, vai mēs viņus saprotam, tomēr zinātnieki turpina bakstīt, pētīt un laiku pa laikam uzspridzināt lietas atklājumu vārdā. No neredzamajiem spēkiem, kas veido visumu, līdz mazākajām daļiņām, kas atsakās uzvesties - zinātne ir nebeidzama saruna starp zinātkāri un realitāti. Tā pārraksta to, ko mēs zinām, un izaicina to, ko mēs pieņemam. Un atkal un atkal pierāda, ka, jo vairāk mēs mācāmies, jo dīvaināks viss kļūst.

• 

  Tēmas